Žurkas nāk

Печать
PDF

„Žurkas un citi grauzēji var nodarīt kaitējumu mājoklim jebkurā gadalaikā, bet īpaši tie aktivizējas, iestājoties vēsākam laikam, kad sāk meklēt siltākas vietas, kur ierīkot midzeni ziemai. Rudeņos grauzēji ievācas cilvēku būvētajās ēkās. Grauzēji spējīgi nodarīt ievērojamu, postu izgrauzt caurumus sienās un grīdās, ierīkot midzeņus un ejas siltumizolācijā, samazinot tā siltuma taupīšanas spējas, sagrauzt elektrības un sakaru vadus, nosprostot ventilāciju.

  Žurku izturīgie zobi spēj sagrauzt ne tikai koku un citus mīkstus materiālus, bet arī alumīniju, svinu un pat betonu. Protams, ka grauzēju klātbūtne ir ne tikai risks ēkai un interjeram, bet arī risks ievazāt slimības, vēl grauzēji rada netīrību, jo izdala izkārnījumus vairākus desmitus reižu dienā, un sabojā pārtiku.

Pirmais - profilakse

Sagaidot ikgadējo peļu un žurku invāziju, jāaiztaisa visas spraugas, pa kurām grauzēji var iekļūt ēkās. Pirmkārt, jāpārbauda pagraba logi, jo tas ir iecienīts grauzēju iekļūšanas ceļš ēkā. Logus vajag aizvērt, izsistos logus jāaizstiklo, vai jāpiestiprina priekšā speciāli sieti. Jāapiet apkārt ēkai un jāpārbauda, vai nav kādas šķirbas, tās jāaiztaisa. Kaut arī grauzēji ar saviem asajiem zobiem varētu iegrauzties arī ēkā bez šķirbām, tie nemēdz tik agresīvi ielauzties ēkā no ārpuses. Peles un žurkas apdraud arī vasarnīcas un noliktavas, to aizsardzībai jāvelta tāda pati vērība kā dzīvojamām mājām.

Cīnīties ar grauzējiem pašu spēkiem
Ja grauzēji iekļuvuši nelielā ģimenes mājā vai vasarnīcā ar tiem var mēģināt cīnīties pašu spēkiem, nepieaicinot profesionālus deratizētājus. Daudzdzīvokļu mājā un sabiedriskās ēkās gan labāk uzticēties profesionāļiem.
Ja mājā iekļuvusi viena vai divas peles un jaunu grauzēju iekļūšana nedraud – visas šķirbas un caurumi ir aizdarīti, var cerēt, ka ar iebrucēju tiks galā mājas kaķis, ja tikai tas prot ķert peles. Ne katrs kaķis ķer peles. Ar žurkām vairākums kaķu necīnās, - lai noķert žurku kaķim jābūt īpaši medīgam un drosmīgam. Ja ar slazdiem un kaķa spēkiem nevar tikt galā, grauzēju apkarošanai nāksies izmantot indi.
Izmantojot indi, rūpīgi jāizlasa instrukcija. Ar indi joki mazi. Jābūt pārliecinātam, ka ar saindētu ēsmu vai pašu indi nesaindēsies bērni vai mājdzīvnieki. Kaķis var saindēties arī, apēdot saindētu peli. Indējot grauzējus, var gadīties, ka kāds nobeidzas starp grīdas slāņiem, sienā vai kādā citā grūti pieejamā vietā, sāk sadalīties un izdala neciešamu smaku. Izmantojot modernākās indes, šādi gadījumi ir reti (šīs indes dzīvniekiem rada vēlmi meklēt ūdeni, tāpēc tie pamet ēkas). Otra modernu inžu iedarbe ir mirušo dzīvnieku mumificēšanās izraisīšana, kā rezultātā dzīvnieki sakalst, nesākot pūt, tāpēc nesmird.
Laba ziņa ir tā, ka grauzēji, it sevišķi žurkas, nelabprāt atgriežas ēkās, kurās ir saindējušies, tomēr gana gudri dzīvnieki.

Profesionālis noteikti uzvarēs grauzējus
Lielās ēkās izmantot profesionāla deratizētāja pakalpojumus ir drošāk, jo profesionālis pratīs izvēlēties grauzēju apkarošanas metodi, kas nenodarīs postījumu ne videi, ne cilvēkiem. Telpu apstrāde notiek ar cilvēkiem un mājdzīvniekiem nekaitīgiem līdzekļiem, bez smakas. Bieži izmantot deratizētāja pakalpojumus ir lētāk, nekā darbus veikt pašiem, jo profesionāļi labāk spēj noteikt, kurās vietās jāliek ēsma, tādējādi ietaupot indi un laiku. Ēsma tiek likta vietās, kur mēdz uzturēties grauzēji, ko nosaka, pētot grauzēju atstātās pēdas un ekskrementus. Labs deratizators pēc telpu apstrādes veiks apsekošanu, lai pārliecinātos, vai visi grauzēji ir iznīcināti. Grauzēju likvidēšana nenotiek uzreiz, dažkārt vajadzīgi vairāki 10 dienu cikli, kuros atkārtoti izvieto saindētas ēsmas un aiztaisa grauzēju alas.